Lyrics

Kliedziena attālumā no sirds Dzīvo cilvēki un ceļ savas pilis Debesis ir melnas melnas Tikai akmeņi lido zili Putni dzied kā pelni savos kokos Un koki elpo aiz pieraduma Mirušas upes iztek man cauri Visa baznīca smaržo pēc ruma Tā ir pasaule kurā tev jāmācas dzīvot Bet tu vari arī nomirt ja gribi Svarīgi notikumi ir tikai avīzēs Bet tu esi neaprakstāms Un tikai kā zvaigzne zibi Šeit visu vajag gribēt tikai sev Un iegūt kāroto pirms laika Cik tāda aprēķināta dzīve ir slima Cik tāda neiemīlēta nāve baiga Klusumā rosās izmisums nenobriedis Kādā mātē veidojas cilvēks nekam Bet pasaule pulcējas maniakāli Pēdējam bojā gājienam Kliedziena attālumā no sirds Notiek dzīvība gaistošā vizmā Es neklausos, ko melo radio Es pats izčukstu vārdu: kataklizma