Vēstule sargeņģelim

Lyrics

Es esmu apstājies vilciens Dzeja pa vadiem plūst tālāk Stacijas nav - tikai pļava No adatu asmeņiem zālājs Vēl jau it kā tie paši Ar divām rokām un kājām Bet kāpēc dzīvnieku pēdas Paliek visur kur gājām Vagonus ārda mans vakars Stiklus plēš rieta liesmas Mute kā spoguļkarpai Veras un veras bez dziesmas Tālumā pilsētas plosa Melni kā smokingi vēji Varēju kļūt tur par klaunu Par cilvēku - nevarēju Bērnu ratiņi trasē Garām skrien manam ferārī Mani apdzen pat jūlijs Apdzen jau februārī Ne jau Vidlauču krastā Lielāko akmeņu granīts Tur jau vēl saule un ūdens Pārakmeņojies viss manī Nevairies - zinu: tie spārni Neklāj tos sejai priekšā Ar krustu nazi vai dūri Lūdzu tiec manī iekšā Tu taču pazīsti mani Un vienmēr tuvumā ganies Kāpēc es visam un visiem Bet tu tikai vienam klanies Es esmu apstājies vilciens Tukšums ik korpusa gramā Apēsts ir viss kas redzams Laiks pārtikt no neredzamā Nē nē nē nesūdzos - vēls jau Jau vēlāks kā pareģiem liekas Uz pļavas adatu galiņiem Uz dzeju un nāvi laiks tiekas