Lyrics

Ar pirkstu smiltīs Viņš zīmēja Ar pirkstu no Betlēmes kūts Viņš uzzīmēja tevi Un piesprauda zemei pie krūts Pat muļķis ir līdzīgs Dievam Bet gudriem to nepamanīt Uz altāra nolaižas telefons Un neprātīgi sāk zvanīt Hallo, ir iestājies vakars Ēd pērminders svētītu vistu Un runā brīvības raidītājs Lūdz nerunāt visu par Kristu Hallo, jau stabilās grāmatas Kā siseņi mākoņos lasās Rīt oficiāli aizklāsim debesis Lai ienāktos ticība masās Bet tāpēc es esmu muļķis Un neiešu eņģelim zvanīt Tās smiltis un pirksts no Betlēmes Tas viss vēl joprojām ir manī Mans Kungs, Tu esi mana klints Bet Tevī cērt nedzīvas sejas Tik daudz izmirušas acis Tik maz acis kas smejas Mans Kungs, es nezinu visu Bet tāpēc jau Tu man esi Ņem manas nogurušās smadzenes Par upura delikatesi