Balāde par kapteini

Lyrics

Ir rīts un kaijas uzliek brilles Un slapjam sniegam cauri trencas Tur kuģīt's mazs caur līci plunčā Uz klāja vizuļodams mencas Tur kaptein's arī uzliek brilles Un binoklī uz kaijām raugās Viņš mīl tās šļakatas un šalkas Jo krastā tam neviena drauga Pats kuģīt's vecs un drīz to griezīs Un pārpirks lūžņu savācēji Kur paliks viļņos aizmiršanās Kur kaijas briļļainās un vēji Šis reiss ir pēdējais daudz zivju Un vētra debesis gāž jūrā Bet kapteinim nav divu dzīvju Tāpat kā kaijām, jūrai, vējam Ir krasts tam neziņa un šaubas Viss svešs kaut ļaudis tur vien cīnās Tie savos sastingušos kuģos Par kuģiem kaijām nepabrīnās Sauc kaptein's kopā kuģa večus Un stāsta viņiem sniegdams spirtu: Kas mēs bez jūras bezgalības Ja man vien krasts, es labāk mirtu Bet večiem ģimenes un draugi Un senču kapsēta un mājas Tad pavēl kapteinis tāds dīvains Ka kuģim tūdaļ jāapstājas Ir avārijas motorlaiva Ar degvielu vien stundām dažām Lec kaptein's tajā saukdams vīriem: Jums krasts man jūra… un bez bažām Raud veči asaras kā zvīņas Un spirtu laiž pa riņķi aši Bet kapteinim vien prātā jūra Ne siļķes, brētliņas vai laši Trauc kaptein's sniega vētras ķēpā Vien jūra, es – nekā vairs lieka Līp sejā sniegs un bezgalība Brēc kaijas briļļainās no prieka