Divi Alberti

Lyrics

Kur Daugavmalā izdevīgi bij' sludināt un andelēt Kāds bīskaps līvu ciemā Rīgā sev lika pili uzmūrēt Visapkārt mūra sienas cēla un iekšā krogus, baznīcas Un strauji tirdzniecība zēla un elegantas izpriecas Pats bīskaps Alberts sen guļ kapā, bet viņa sāktā pilsēta Arvienu varenāka tapa un bagātāka, krāšņāka Un simtiem jaunekļu turp traucās, kas saldo dzīvi kāroja Gan mēli mežģīja, gan šmaucās, bet retais sapni sasniedza Un senais sapnis piepildījās par brīnišķīgo pilsētu Un ilgi nekas negadījās, kas kluso laimi ēnotu Tad nāca nelaimes pēc kārtas, līdz Alberts kļuva vecs un vārgs Un nāve vēra tumšos vārtus, kad zaudēts bija viss, kas dārgs Uz mūža pilsētu viņš gāja, jo šeit nekas vairs nevedās Bet tad mazdrusciņ apdomājās un vēl uz brīdi atgriezās