Lyrics

Pie meitenes vēl klāt olīves un vīnu Lēni ejamu ceļu līdz pašai jūrai Noskūpstītu mēness ūdens rozi Un debesis mēmas kā raudu mūri Pie mirušās dienas pieskaitīt skumjas Visu to kas pasacīts bez jēgas Naudu par vilcienu līdz šejienei Un uzvaras izmisuma pilno saucienu - bēgam Pie tāluma iedomāties mūsu tuvumu Neredzamo kā kaut ko mūžīgi redzamu Savu nespēju just kā pēdējo mīlestību Un nogrimušo sauli vairs neaizdedzamu Pie visa vēl iztēloties neko Savu aizmiršanos un meitenes auksto roku Viņas krūtis kā vīlušās observatorijas Un savu piedzimšanu kā neizdevušos joku Pie tā tad vēl atliek nopūtas Mitri sērkociņi un peldbikses slapjas Un tumsā neredzamas bizbizmārītes Kas no katra nākamā viļņa glābjas Un tikai tad es saņemšos laimei Savam pēdējam lēcienam sevī Tikai tad, kad būšu bezcerīgi vīlies Jūrā, krūtīs, vīnā, olīvēs un tevī Tikai tad es tev sacīšu - mīlu Un pagriezies ieniršu bēgošā naktī Tikai tad, kad tu man būsi piedzimusi Ar dzīvību un nāvi nešķiramā taktī