Lyrics

Meitene ko stārķi iznes saulē Pastaigājas sudrabotiem kauliem Bruņu blūzē važu rokassprādzēm Ziemas apavos ar zelta radzēm Klusi zēni bruģi liekot lūrē Atkal tieši viņai jādežurē Iet tā garām atstāj zaļu ēnu Un lakatā uz mūžiem ietin zēnu Pirmo princi apēd restorānā Vakariņās somu sūtnis plānā Viņa smuidra ir – nemaz ne čīga Un kā magnēts vēsi pievilcīga Vīd caur ādu kauli sudraboti Katrā kaulā briljanti kā skrotis Medībām tā dzīvo, mirdz, un ganās Taksisti to zin un zvaigznes klanās Arī man reiz gadījās to sastapt Stāvējām pēc naudas rindā pastā Nebiju tik tuvu tādai bijis Aizmirsu kas cik ko pārskaitījis Paņēma tā savus papīrīšus Veltīja man pāris skatus tīšus Un par manu lielo honorāru Apmeklējām kādu dārgu bāru Nākamajā dienā dūšā slābā Jūtu stārķi manu miesu knābā Izknābj gabalus un samet krūzē Kurai uzraksts "meičai bruņu blūzē" Meitene ko stārķi iznes saulē Patiesībā ir ar svina kauliem Jauku viņu tēlo foto stendi Bet eņģeļi sauc vienkārši par bendi