SĒNE!

Lyrics

[Ievads: Amanito] Ei... Okei (Sēne) [Pants: Amanito] Izlīdu no sūnām savas sporas es te parepot (Čau) Pūlis aiziet sūdā pat, ja nevar šito sagremot Es saražoju tik daudz, lai ziemā nesalst man abas rokas Kaut ko par to, ka tekstus rakstīt man ir dabas dots Nāksies noraut seju nost, ja centies mani atmaskot Es īsts vai vismaz īstāks par visu, kas ir tepatās, ko Pūlis kratās tā it kā tam būtu bitīt matos Logi, liekas, tūlīt izbirs Tu dzirdi to divus kvartālus tālāk No šitās vietas, liek tev paklausīties atnākt Kā pabļaustos, lai atlaistu visu, kas galvā sakāpis Es tik kāpju augstāk par to, atstāju pats te savu garšu Zēni mainās ar rindām, scēna tā kā Aukstais karš (Eu, šitais labs) Mani vārdi nav zelts, tie nav pat sudrabs vai pat varš Tad kāpēc skaties uz mani tā it kā es būtu garš? Tāpēc, ka es nereāls, kā purvs, kur tev trūktu varžu Džeki smērējās no shēmām, kuras spļauju tā kā harču Un sūdā aiziet viss tavs hatons Džekiem galdā vairāk sniega nekā manos matos Jā, es pats reizēm bez miega lieku komatus sev pantos Bet nepareizi, jo sešinieks man eksāmenā valodas Plus vēl draudzējos ar putniem, sanāk pieradināt baložus Tāpēc viegli skriet man padodas, slieka lien uz priekšu karot Pat ja dali divās daļās, jauna izaugs abos galos Es pierakstu dziesmai piedzi tepat zem tavas palodzes Pietiekamu mielastu dabūt man sanāks darot Es iepisu rindas simtpiecdesmit tikai divos pantos Iedod man iemeslu vienu, kāpēc man būtu jādodas To ceļu, kuru daudzi iet, bet nezina, kur tie atrodas, ei [Nobeigums] Tieši tā Melnezera grāmata Ama-Ama-Amanito, fuyak Anša bīts, Netīrās cilpas