Lyrics

[Ievads] Jaunākās Rīgas rīmes No viens dubultnulle četri uz viens dubultnulle pieci, viens teiks, let's go [1. pants: ansis] No krasta uz krastu, plus viens mans pasta kods Mans stress ir raslabons, mans tviteris ir Mastadons Pazīstams ar šo spēli kā Pipens un basketbols Un jūtos nepelnīgi turīgs kā Īlona Maska klons Krekli pie griestiem tik augstu, ka ieinteresēju astrologus Smaidu, redzot šos kadrus, tie labi manā sētā iederas Putekļaina zāle, pilns parašūtu sēklām pienenes Čaļi, kas mētāja gramus, tagad mētā ķieģeļus Mēģina pārdot dārgāk to, ko tiem kāds lētāk iedevis Tie paši buhāri uz ielas, kas tagad lētāk piedzeras Jūtu līdzi tiem, kam izrādījās pārāk dziļas glāzes Man bija cits plāns, kas palīdzēja piepildīt pilnas bākas Ceļā, tajās stāvajās kāpās, kurās vēl ilgi kāpšu Laipni aicināti, bet neturēsim vaļā ilgi vārtus Satiec mani tur, kur mezgli savelkas, kur cilpas sākas Taisot vairāk kolaborācijas nekā Vilis Lācis Pārvēršot semplus un šīs frāzes par melnbaltu bilžu stāstu Kurā tu sapņos vēlāk saskatīsi spilgtas krāsas Tas ir stils tāds, kad es plūstu kā no krāna sēkla Apaugļoju spēli un to iznēsāju kā māte bērnu Nekā neloģiska, ka tagad iepazīsti vārda spēku Auto-erotiski, kad ar cilpu kaklā stāvi uz krēsla PKI DNS, mums ir miljons bītu Cilpas paņem vairāk kaklu nekā giljotīnas [2. pants: Skutelis] Uz mani likmes nelika, es biju pastarītis Bet klausīt pūli būtu aplamība Par manu darbarīku kļuva vārds Es paņēmu no savas dzīves pāris stāstus, sāku pierakstīt, tā tapa "Manī mīt" Postpadomju telpā tautu nes cauri tā kā kontrabandu Izvēles kļūst ar laiku smagākas par makā naudu Ko grūti pacelt un to redz pat tava aklā zarna Rokas nolaidīšu, kad mani aizvedīs ar katafalku Un tikai tad, vējš miglu sarkanu pār laukiem dzen Laiks, kurā sākām aizmirst visu, nemaz nav tik sens Rūpes un vienaldzība, viņu cīņa nebeidz rimt Tici vai netici, bet viss būs labi, Eižens Finks [Nobeigums] Saskaņā ar dažādiem ticējumiem, ūdenim piemīt īpaša enerģija un dziedniecisks spēks Melnezera grāmata