Balāde manam vectēvam

Lyrics
Mans vectēvs bija ļoti prātīgs Cits šuva jaunus goda svārkus Un bija ar savu spēku plātīgs Bet vectēvs uztaisīja zārku Es negribu, ka citiem raizes Ja gadās nomirt man ar joni Nu, atliks jums līdz kapiem aiznest Un uzlikt virsū kādu kroni Zārks, protams, tukšā nestāvēja Pats vectēvs bijīgi un rāmi Tur lika iekšā zāļu tējas Un reizēm kādu medus rāmi Būs labāk smarža mūža mājai Kad divpadsmitā stunda sitīs Viņš teica, pieceļoties kājās Un izņēma no bārdas biti Uz bēniņiem viņš bieži gāja Kaut bērni teica - ko tu maisies Bet kaktā zārks to brīdināja - Daudz laika nav vairs, vecais, taisies Un vectēvs vaiga sviedros rāvās Un nešķīrās no savas pīpes Ar bezmiegu pa naktīm kāvās No rīta atkal bij` uz strīpas Viņš nedomāja - kaut kur dosies Bet aizgulējās kādā rītā Es skaļi saucu: Vectēv, mosties, vectēv, mosties! Viņš nepamodās vairs, aiz spīta
Rate this song
0/5.0 - 0 Ratings
Loading comments...
Credits
- Writers
- Raimonds Pauls
- Arnolds Auziņš