Uz visu

Lyrics

[Verse 1] Gribi mani apsteigt? Tev pat neizdodas mani pārsteigt Tomēr varu tevi apsveikt Ar to, ka esmu gatavs visu pateikt Pastāstīt kādās trijās minūtēs Ko man izdevās savārstīt? Tūlīt palūrēs Sākšu no sākuma līdz pat tam, kas ir tagad Daru to tikai mūsu saprašanās labad Seši mēneši gadā līdz vecumam desmit gadi Es gulēju slimnīcā, jo man plīsa asinsvadi Es varēju lēkāt, smieties, raudāt, bļaut vai svīst Bet kapilāri turpināja paši no sevis plīst Asinis līst un izplūst tur pat zem ādas Mani nelaida mīzt Cik atceros, dienas kādas Divas vai trīs Katru nedēļu es gulēju izolatorā Tā kā ola inkubatorā Vēl tagad man būtu grūti ieiet tajā nodaļā Atceros, kad slimie bērna gāja rotaļās Man teica: "Gribi dzīvot - guli, nekusties labāk!" Vēl tagad paceļu kreklu un ieskatos savā nabā Redzu, ka pat narķi nedurās tā kā mani dūra tur - Sešas vēderā un četras tur, kur brūno lāci tur Tur ir - desmit Å¡prices katru dienu Un katru otro - es vienkārši gulēju un skatījos uz sienu Un tagad zinu tikai vienu Lai arī kā tu mani biedē Ar bailēm mani tev nesaliedēt [Hook] Esmu redzējis daudz un pārcietis gandrīz visu Tā, ka minējumus tavus par mani es pisu Pieceļos no rīta, nodzenu galvu lisu Nospļaujos uz visu un tā dzīvoju tālāk (x2) [Verse 2] Te nu es sēžu stūrī Dūmu mutulī kā būrī Kāds atkal laikam blakām kaut ko kurī Vei dedzina Es nezinu! Tā kā pēc benzīna? Kas te valda? Pie galda Kur ir iztukšoti pāris ali Diskusija asa bez gala Te atskan: "Palaid! Stop! A zin' kā man bija?" Sākas stāsts par klopi Vai par braucienu uz Gambiju Vai vēl kaut ko tādu Te pienāk mana kārta Dot citam, līdz šim vēl neskartam Tematam startu Un es prasu: "Nu kas? Vai kāds atceras 94. gada vasaru?" Te viens man "jā" pasaka Vecrīga pa pilnam patriotu sirmo Barikādēs nemiers virmo Kamuflāžas ņirboņa... Es saku nē, Tu laikam jauc ar 91 Viņš atcērt: "Jā, jā...", citā stūrī dirnot Tovasar bija baigi karsts Ne tā kā parasti Lai nepārkarst Bija jābūt tuvu ūdenim LÄ«dz pat rudenim Pārsvarā saulē ilgi neviens nesēž Tveice, bezvējš un reti iznāk līt lietum Nav vairs nesasniedzami tā saucamie rietumi Tad vēl izbēga tie zeki no Jelgavas cietuma Izlienot pa izkašņātu tuneli zem sētas Un visi, kas bija daudzmaz lisi, tika terorizēti Ar mērķi lai lieta tika ātrāk slēgta Tev rēka? A es zinu dažus, kam par to pat smaidīt nav pa spēkam Un te man nenoveicās maķenīt Iedomājies, vasaras vidū bronhītu saķert? Negaidīti kā uzsprāga "Challanger" raķete Muļķīgi kā izsist logu ar kaķeni Rīstos kā vecs kraķis Kuro mēnesi Jau sāk uztraukties sēnes Un aiziet tēmas - Zāļu rīšana, sīrupu tempšana Pēc katras ēdienreizes klepo tā, ka pat līdz vemšanai Pa ārstiem ņemšanās, kas besī jau no mazotnes Rokas pie azotes Sakumpis uz palodzes Sēžu viens pats Ir pagājis pusgads Iekritušas, sarkanas, piepampušas acis Plaušas tā kā piebāztas ar vati, ievērtē, kāds skats Šādi sēžot arī noritēja visa nakts Nākamā diena, māte saka: "Basta" Brauciens uz slimnīcu - diagnoze astma Ārsts galvu kase Un saka: "A tu pīpē vēl!" Jā, ir tāda štelle, pieradums riebīgs pēc vella [Hook] Esmu redzējis daudz un pārcietis gandrīz visu Tā, ka minējumus tavus par mani es pisu Pieceļos no rīta, nodzenu galvu lisu Nospļaujos uz visu un tā dzīvoju tālāk (x2) [Bridge] Un tā dzīvoju tālāk Un tā dzīvoju tālāk Un tā dzīvoju tālāk [Outro] Nav ko vaidēt! Tas tikai kaitē Tā jau viss kauns sen ir apēsts maizē A par tām raizēm Kas ka mikrofons pie monitora saitē Varu pateikt vienu: "Ir vērts atcerēties tās dienas Salīdzināt ar to, kas ir tagad Un saprast, ka viss vēl ir diezgan labi"