Brīnumi

Lyrics

[Rūdolfs Plēpis] Kādā ne pārāk blīvi apdzīvotā Eiropas karaļvalstī Reidz dzīvoja parasts puisis Viņš bija ceļojis uz citiem pasaules nostūriem un šo to bija arī redzējis Un tad, kādu dienu pēkšņi viņu negaidīti, apžilbināja spilgta gaisma visu varavīkšņu krāsu gammā Un apdullināja plaša diapazona tarkšķoša, griezīga skaņa Un kopš tās stundiņas, viņš pārstāja brīnīties Nekas un nekur vairs nespēja viņu izbrīnīt Gāja gadi Un lai arī kā jaunais puisi censtos Pat tad, kad viņam tiki rādīti viss apbrīnojamākie triki, elpu aizraujoša daile vai neredzētas bagātības Viņa seja vienmēr palika nemainīga un skatiens ledaini auksts Tu taču solīji, tā nevar! Mums taču bija noruna! Izmisumā kliedza puisis, bet atbildes nebija Tā viņš klejo, vēl šobaltdien Cerēdams atrast kādu brīnumu, kas liktu viņa acīm iemirdzēties, elpai aizrauties un sirdij' pukstēt straujāk