Dzīru dziesma (no izrādes ”Trīs musketieri”)

Lyrics

Aiz deviņiem kalniem, aiz deviņām jūrām Dzīvoja reiz bagāts karalis Man bija manas skrandas, tev jau nebij' vairāk Aiz deviņām jūrām bija viss Kādā jaukā dienā, tad, kad apnīk dzīvot Karaļzemes krastā kāpu es Atpakaļ kad braucu, man bij līdzi meiča Sēdoša uz vīna mučeles Brāļi, mani mīļie, ejam visi reizē Labumus pret skrandām iemainīt Mani mīļie brāļi, mūžam cietie pauri Kad jums varēs kaut ko iestāstīt? Skrandas kā jau skrandas, lai gan ļoti mīļas Beidzot tomēr vajag sainī tīt Iziet zaļā laukā, paraudzīt vai nevar Tās pret kaut ko labu apmainīt Tā mēs braucām, kamēr atgriezāmies mājās Atceroties saulains tapa vaigs Negribējās ticēt, tomēr no šīs dienas Mūsu labā sāka strādāt laiks Kopš šīs jaukās dienas, apskāvuši meičas Mūsējie uz vīna mucām brauc Karalis gar jūru aiz deviņiem kalniem Žēlā balsī klaigā: "Tas nav ļauts!" Kopš šīs jaukās dienas, apskāvuši meičas Mūsējie uz vīna mucām brauc