Atbalss

Lyrics

Būs rudens nakts, vējš izģērbs kļavas Tās atdodamās pašas sev pērn Un domājams, ka tieši tādā laikā Pie manis iegriezīsies Šarls Bodlērs Viņš viegli smīnot nāks pār gadu kauliem Es dzirdu jau kā tumsā soļi klaudz Ir labi, ja starp mirušiem ir dzīvie Jo dzīvo vidū miroņu tik daudz Lai svētīts brīdis simtreiz nolādētais Kad pēkšņi nodreb ikdienības gaiss Kad priekštatības izgāzdams no eņģēm Nāk sevi pieteikdams kāds apmātais Un nerimsies viņš, taranējot mūrus Kaut cīņu zaudēs, sevi nezaudēs Un tā būs uzvara un tai būs jauna atbalss To atceries, tiesātāju bars!